Mūsdienu jauniešu vēlmes attiecībā uz nākotnes darbu un realitāte darba tirgū sāk arvien vairāk attālināties viena no otras. Kaut arī lielākā daļa skolēnu aptaujās norāda, ka tieši liela alga ir galvenais faktors profesijas izvēlē, realitātē viņi bieži izvēlas jomas, kurās nopelnīt ir visgrūtāk.
Šāda tendence rada bažas ne tikai pašiem jauniešiem, bet arī valstij, jo stratēģiski svarīgās nozarēs sāk trūkt darba roku. Izskatās, ka jaunieši vairāk paļaujas uz sociālajos tīklos redzēto spožumu, nevis uz reāliem datiem par to, kur nākotnē būs vislielākās iespējas.
Sapņi par mūziku un sportu pret skarbo realitāti
Dati ir visai pārsteidzoši – aptuveni piektdaļa jauniešu sapņo par darbu radošajās industrijās, piemēram, mūzikā vai mākslā. Vēl 14% savu nākotni redz profesionālajā sportā, un daudzus vilina arī skaistumkopšanas pasaule. Problēma ir tāda, ka šīs nozares Latvijas ekonomikā ieņem pavisam mazu vietu un konkurence tajās ir milzīga. Tas nozīmē, ka tikai pavisam neliela daļa no šiem sapņotājiem tiešām spēs tur nopelnīt cerēto lielo algu.
Tajā pašā laikā nozares, kas burtiski “tur” Latvijas ekonomiku, jauniešus neinteresē. Piemēram, mašīnbūve, metālapstrāde un kokrūpniecība ir tās jomas, kurās algas ir labas un darbiniekus meklē ar uguni, taču par tām interesējas tikai daži procenti skolēnu. Veidojas savāds paradokss – jaunieši grib naudu, bet iet tur, kur tās ir vismazāk. Eksperti to skaidro vienkārši: skolēniem trūkst informācijas par to, kāda ir reālā dzīve ārpus sociālo tīklu rāmjiem.
Darba devēju iesaiste un praktiskā pieredze
Lai šo situāciju labotu, uzņēmējiem ir jākļūst daudz aktīvākiem jau skolas posmā. Nav jēgas gaidīt, kad jaunietis pabeigs augstskolu, ja viņš jau 10. klasē ir izvēlējies neperspektīvu virzienu. Swedbank vadītājs Lauris Mencis uzskata, ka uzņēmumiem ir vairāk jāpiedāvā ēnu dienas un prakses vietas, lai parādītu, ka darbs rūpnīcā vai loģistikas centrā var būt gan moderns, gan ļoti labi apmaksāts.
Paši jaunieši atzīst, ka teorija par profesijām viņiem maz ko izsaka. Tikai 40% skolēnu jūtas droši par savu izvēli, kas ir visai zems rādītājs. Kā stāsta studenti, tieši praktiska darbošanās – redzēšana un piedzīvošana dzīvē – palīdz saprast, vai konkrētais amats vispār ir piemērots. Tāpēc skolu durvis ir jāatver plašāk gan karjeras konsultantiem, gan reāliem nozaru profesionāļiem, kuri var godīgi pastāstīt par darba ikdienu.
Mākslīgais intelekts kā jaunā pamatprasme
Vēl viena būtiska lieta, kas šobrīd maina pilnīgi visu, ir mākslīgais intelekts. Skolēni to jau lieto ikdienā, taču lielākoties viņi to apgūst paši – bieži vien ne tajā jēdzīgākajā veidā. Izglītības ministre Dace Melbārde uzsver, ka mākslīgā intelekta lietošana būs viena no galvenajām prasmēm nākotnē, tāpat kā lasīšana vai rēķināšana.
Šobrīd lielākais darbs ir jādara ar skolotājiem, lai viņi spētu šīs tehnoloģijas integrēt mācību stundās. Mērķis nav tikai iemācīt bērniem “paspēlēties” ar jaunajām programmām, bet gan saprast, kā tās izmantot darba efektivitātes celšanai jebkurā nozarē. Jaunieši šobrīd mākslīgo intelektu izmanto pat vairāk nekā viņu vecāki, taču ir svarīgi šo interesi ievirzīt profesionālā gultnē, lai tā kļūtu par reālu priekšrocību darba tirgū.
Kā pieņemt gudrāku lēmumu par nākotni?
Galu galā viss atkarīgs no tā, cik atvērti būs paši jaunieši un viņu vecāki. Vecākiem bieži vien ir novecojuši priekšstati par “smagu darbu”, lai gan mūsdienu ražošana vai loģistika ir augsto tehnoloģiju pilna vide. Svarīgi ir meklēt informāciju par to, kuras nozares Latvijā aug visstraujāk un kurās valsts plāno ieguldīt visvairāk naudas tuvākajos gados.
Neviens nesaka, ka jāmācās tikai par inženieriem, ja sirds velk uz mūziku. Taču ir jābūt godīgam pret sevi – vai tā būs pamatprofesija, kas nodrošinās cerēto dzīves līmeni, vai arī tas paliks kā hobijs blakus perspektīvam pamatdarbam. Gudra izvēle tagad nozīmē mazāk stresa un vairāk iespēju pēc pieciem vai desmit gadiem.
